Aprīlis un plastilīns

20200417_173539Pavasarī nav viegli. Esi nocieties, ziema un aukstums apriebušies, bezgalīgi gribas ātrāk mesties ārā, kaut bišķi kādu sēkliņu iekaisīt zemē un redzēt izdīgstam. Šis pavasaris vēl izceļas ar to, ka jātup mājās un kaut kā jātiek galā ar bērnu izklaidēšanu. Es gan jau arī pirms tam tupēju mājās, jo gripas sezonas laikā, gaidot bēbi, apkārt īpaši neplātījos.

Tātad – pie tēmas. Meklēju internetā recepti, kā pagatavot plastilīnu mājās.Ar pirmo reizi nošāvu greizi, jo iztērēju daudz sāls un miltu, bet sanāca kļecka, kas traki koda rokās un nācās izmest.

Bet otrā recepte! O, jā! Ar prieku padalīšos. Pirmsākumu receptūru atradu fb, bet bišķi nācās to apgreidot. Pamatrecepte – 50 ml ūdens izšķīdina 1 ēd sāls un iemaisa 4 ēdk miltu. Kā mēs darījām – 50 ml labi silta ūdens izšķīdina 1 ēdk sāls un apm puskarotīti guaša krāsu, tādu toni, kādu vēlaties. Iemaisa 2 ēdk miltu un apmēram 1 ēdk augu eļļas, samaisa un pārējos miltus apmēram 2 ēdk. Samīcam un rezultātā sanāk mīksts, košs plastilīns, kā pirktais, dārgais.  Ļoti, ļoti patīkami mīcīt, izmaksas mazas un bēŗns priecīgs! Mēs ar mazo esam kritušas azartā, taisam tik jaunus toņus.

Ja glabāsiet noslēgtā traukā, ilgi kalpos. Mana dāma bija atstājusi uz palodzes un bišķi apkalta. Drusku samērcēju, pažļurdzināju pa rokām un samīcījās atkal normāls.

Par vīrusu un pašizolāciju neko nerakstīšu, jo par to jau tāpat visos pakšos sēc. Vienīgais- cik labi, ka tas viss notiek pavasarī. Vieglāk pārciest.  Bet tagad iešu apēst kādu biezpiena pončiku, jo jāuztur taču riepa formā.