Seriāls “Spartacus”

Tā nu es izlienu no sava melnā cauruma pastāstīt par seriālu, kas mani ir apsēdis. Izrādās, sievietei nepietiek ar bēbi un dārzu. Ziemā nolēmām pamēģināt Netflixu, izrādījās ļoti labs lēmums. Skaties daudz daudz filmas un seriālus par 12 eur mēnesī. Pie vienām sāpēm esmu spiesta atsvaidzināt savas ļoti padzisušās angļu valodas zināšanas, jo tur viss, proties, ir angliski.

pie Spartaka. Iesākām skatīties ar vīru, bet visā drīzumā ar izsmieklu pārtraucu, jo izskatījās pēc pavirši nospiestas “300 spartiešu” stilistikas, tas ir, ļoti daudz palēninājuma skatu un arī Spartaka (tai brīdī viņu sauc citādi, bet visa seriāla laikā es viņa īsto vārdu tā arī neuzzināju) mūža mīlestība man likās par varēm pielīdzināta Leonīda sievai. Tu gan nekad nezini, kur tevi novedīs dzīve, jo pēc laiciņa es uzdūros parādībai, ko fani dēvē par Nagron un viņu dēļ atsāku skatīties šo nu jau brīnišķīgo un aizraujošo seriālu. Jāpiebilst, ka aizraujošākās seriāla nianses ir jau pieminētais Nagron un Gannikus. Bet – par visu pēc kārtas.

Brīdinu, ka te būs neobjektīvs skats un slavas dziesmas, kā arī KALNIEM SPOILERU. “Spartacus” man tik ļoti patīk, ka veltīšu aprakstu atsevišķi katrai sezonai.

Tātad pirmā. “Spartacus. Blood and sands”

Sākums priekš manis ļoti neinteresants. Spartaks ar savas cilts vīriem savienībā ar Romas bruņotajiem spēkiem dodas uzbrukumā mežoņu ciltīm. Dažādu sadursmju rezultātā Spartaks kļūst par Romas ienaidnieku, sievu zaudējot verdzībā un pats ir nolemts nāvei. Viņam jākrīt arēnā, gūstot publisku un kaunpilnu nāvessodu. Yet viņa enerģija un naids ir tik stipri, ka viņš viens pats tiek galā ar četriem good Solonies gladiatoriem un paliek dzīvs. Tā arī nonāk no nāvessoda laukuma Batiatus namā, lai tiktu apmācīts kā gladiators. Jāatzīstas, sāku skatīties no sērijas, kur parādās Agrons, tikai pēc tam iepazīstoties ar Spartaku un atzīstot viņu galvenā varoņa cienīgu. Zema, enerģijā vibrējoša balss, acis domīgi piemiegtas. Tiešām harismātisks tēls, un tā atsāku visu no pirmās sērijas. Skatīt apaugušus trāķiešus, vēl vairāk apaugušus getae (nez, kas tie būtu mūsu valodā) un kaujas sniegā, lēni ripojošas galvas utt.

Var just, ka seriāla veidotāji ļoti centušies un mīlējuši savu darbu. Valoda ir senlaicīgi angliska, tīri bauda klausīties, tiek lietoti Romas laiku nosaukumi. Aktieri iejutušies savās lomās, ka vai dzīvo tajās. Gan Batiatus ar sievu, gan Spartaks, gladiatori un vergi. Šajā sezonā varam iepazīties un Spartaku un redzēt viņa tapšanu par to personību, kas viņš bija. Teikšu, kā ir, vēsturiskā atbilstība mani nemaz neuztrauc un vēsturiskie seriāli ne visai interesē. Te bija forši vērot viņu sadzīvi, baudīt kostīmus, attiecības. Var novērot cilvēku pilnīgu atraisītību attiecībā uz ķermeniskām lietām. Uz cilvēkiem bauda skatīties. Skaistas verdzenes staigā niecīgās kleitiņās, gladiatori – super seksī treniņu vai kaujas kostīmos. Spartaka parādes kostīms vien ko vērts. Var novērot arī ļoti daudz cīņas ainu, kur bagātīgi šķaida tomātu biezeni un lido rokas, kājas, galvas un iekšas.

Bez Spartaka ir daudz interesantu varoņu. Pozitīvos spēkus pārstāv pats Spartaks, viņa cēlais ienaidnieks Crixus (jau te viņš sāk izrādīt iezīmes, ka ir agresīvs dunduks), draugs Varro, cēlais Doctore – gladiatoru pārraugs un skolotājs. Barka, kuru man ļoti žēl (viņa aiziešanu pārtinu, jo nespēju noskatīties), kā arī skaistules Mira un Neivia. Un, protams, uzradās mans mīļākais seriāla varonis Agron from lands east of the Rhine ar savu brāli Duro. Divi kaušļi, skaisti vīrieši, bet būtībā sirds cilvēki. Smaids sejā garantēts.

Arī ļauno spēku fronte bagātīgi pārstāvēta. Pirmkārt, drusku patizlais Glabers, viņs sieva Ilitija, skaista blondīne, viena no šņācošā čūsku kamola, ko dēvē par romiešu augstdzimuši dāmu sabiedrību. Vēl, protams, gladiatoru nama īpašnieks Batiatus ar sievu Lukrēciju. Džeks alkst iegūt bagātību un tikt pie politiskas ietekmes, kā dēļ dara visu iespējamo un neiespējamo, griežot rīkles un vajadzīgajā laikā pazemīgi bučojot augstākajiem zem astes. Tik pat labi tie augstākie pēc laiciņa var attapties bez galvas. Tik un tā uz pārējo romiešu fona Batiatus ar sievu šķiet labi cilvēki. Viņi mīl viens otru un tāpat vien, prieka pēc, nevienu nemoka. Ļaundaru sarakstā neiztikt bez glumā mūdža Ašura. Ja ne viņa intrigas, Barka un Pietros būtu dzīvi un laimīgi, bet sacelšanās varbūt arī naizdotos, jo bez viņa intrigām arī Crixus nepievienotos Spartakam. Jā, nekad nevar saprast, kur mūsu lielās un mazās izvēles novedīs.

Nabaga Spartaks sezonā piedzīvo daudz sāpju, zaudējot mīloto sievieti (my wife man jau otrajā sezonā reāli sēdēja aknās), īstu draugu (tas gan bija sāpīgi, pārtinu to momentu) un beigu beigās guva brīvību apziņā, ka viņam vairs nav, ko zaudēt. Vispārējais slaktiņš beigās bija augstākā mērā elegants (nu varbūt ne tik ļoti, bet emocionāls gan, nebija žēl neviena romieša, arī tas sīkais kverplis, kuru Aurēlija padarīja par kapātu gaļu).

Pamanīju arī to, ka romieši, vismaz vīrieši, visi bija sīki, blāvi un nesmuki. Toties gladiatori un meitenes verdzenes, ohoho!

Kad visi romieši izkauti, uz turpinājumu jāpagaida, jo aktieris bija slims un tāpēc tika uzfilmēta otrā sezona, kura rādīja pagātni, Criksus tapšanu par čempionu un dziedāja slavas dziesmas seksa dievam Gannikus.

Attēls no interneta dzīlēm.

2 domas par “Seriāls “Spartacus”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s