Spartacus. Vengeance.

Sezona, trešā pēc skaita, bet pēc hronoloģijas otrā. Skatītājiem ir jāsagremo divu aktieru nomaiņa. Ir jauns Spartaks un Nevia ar jauna. Pie jaunā Spartaka bija grūti pierast, vislaik likās, ka vecais ir aizgājis un atstājis vietā savu jaunāko brāli. Jo kaut kāda līdzība skatienā un acu piemiegšanā viņiem ir. Bet man Spartaks nebija mīļākais tēls un es spēju pieņemt arī jauno. Lai arī vecais bija nesalīdzināmi pārāks. Grūtāk bija ar jauno Neivia. Pirmā bija ļoti skaista, ļoti savā tēlā. Otrā nepatika necik un tā arī neiepatikās, beigu beigās padomāju, ka agresīvajam dundukam Crixus ši piestāv labāk un samierinājos. Ja kāds tomēr ļoti skumst pēc ļoti seksī Neivia, varu pateikt, skatieties Luciferu, tur Mazekeen lomā ir šī pati aktrise. Saprotu visus, kuri neskatījās pēc aktiera nomaiņas. Arī es neskatītos, ja nomainītu Agronu.

Varoņi sezonā piedzīvo lielas pārmaiņas. Cits nomirst, cits atdod sevi idejai, cits satiek savu mūža mīlestību. Neivia pamanās akmeņlauztuvēs izplūkāt uzacis. Sakiet vēl, ka meiča nav izcila!

Spartakam caur citu sāpēm nākas saprast, ka viņa personīgā atriebība nesīs pārāk daudz nāves un ciešanu, tāpēc viņi dodas meklēt Crixus mīļoto Neiviju un paralēli veidot sev armiju, atbrīvojot vergus no verdzības. Spartaks vergiem īpaši nejautā, vai viņi alkst brīvības. Tā viņš piedzīvo atentātu, bet starpgadījuma rezultātā Agrons satiek savu dzīves mīlestību Nasir.

Spartaks vairākas reizes pierāda to, cik viņa prāts ir ass un nestandarta domājošs. To nespēj saprast un novērtēt neviens no romiešiem. (šajā sezonā vēl nē). Var vērot vairākas grandiozas cīņas ainas (pie Vezuva) un īpaši – izbaudīt zobenu cīņu starp Spartaku un Gannikus. Baudīju katru momentu! Gladiators ar 2 zobeniem izskatās nesalīdzināmi labāk, nekā ar vienu zobenu un vairogu, nerunājot nemaz par tīklu un trejžuburi.

Skatoties, sākumā skurinies, vai, kāda vardarbība! Kā viņi var dzīvot, tik smagi, tik sāpīgi, cilvēktiesību nulle, gladiatori cīnās arēnā un zina, ka katru dienu varmirt, vergi arī, katru mīļu brīdi ienāks prātā, nogriezīs tev galvu, neviens i aci nepamirkšķinās. Bet tad kaut kā iegāju tajā gaisotnē. Cilvēkiem nav jānes tā smagā nasta, ko izvēlējies Spartaks – personīgā brīvība un atbildība. Dzīve vienkārši tāda ir. Gladiatori – čempioni vispār ir kā rokzvaigznes, pūlis viņus dievina. Nāve arēnā ir godpilna. Kad Crixus savā pirmajā cīņā uzvarēja un nogalināja Auctus, Barkas mīļoto vīrieti, Barka grima bēdās, bet Crixus neteica neviena slikta vārda. Jo tā bija gladiatoram cienījama un godpilna nāve. Un, kaut arī es nemūžam negribētu būt viņu vietā, jāteic, ka viņi ir brīvi no brīvības. Viņiem netiek iestāstīts,ka viņi ir unikālas sniegpārsliņas ar pienākumi būt “sev pašam”, laimīgam utt.

Ja nav cilvēktiesību, tad seksuālā brīvība tur ir ļoti liela. Jēdziens “seksuālā orientācija” vispār nepastāv. Cilvēki vienkārši ir kopā, seksuāli vai mīlestībā. Kad Agrons noskūpstīja Nasiru, reakcijas no pārējiem bija absolūta nulle. Visiem šķita pilnīhi ikdienišķi, ka vienam no Spartaka ģenerāļiem ir nevis mīļotā,bet gan mīļotais. Cik sapratu, liela daļa fanu iemīlējās pārītī Agron+Nasir. Ko lai saka? Skaistākā mīlestība seriālā… Spartaks pats pārsvarā dzīvoja celibātā, ko līdzsvaroja Gannikus. Gannikus bija laba sirds un viņš savu vīrišķību nežēloja, bet dāvāja to bezgala daudzām sievietēm 🙂

Radās vēl viens super saderīgs pārītis – Raskos ar Šadaru, bet viņu laime un atlikusī dzīve bija pārāk īsa.

Aktieru darbs nebūt nav viegls. Gribas visiem izteikt milzīgu pateicibu un sajūsmu par to, ko viņi dod skatītājiem. Visi, kas rada mākslu, ceru, ka mana pateicība vismaz kaut kādā enerģijas vilnī aiziet pie viņiem.

Es godīgi skatos seriālu Netflixā, kad dzīvoju Rīgā, ļoti bieži gāju uz kino un arīdzan grāmatas pērku 🙂 cenšos paust pateicību ne tikai siltas enerģijas veidā 🙂

Seriāls “Spartacus”

Tā nu es izlienu no sava melnā cauruma pastāstīt par seriālu, kas mani ir apsēdis. Izrādās, sievietei nepietiek ar bēbi un dārzu. Ziemā nolēmām pamēģināt Netflixu, izrādījās ļoti labs lēmums. Skaties daudz daudz filmas un seriālus par 12 eur mēnesī. Pie vienām sāpēm esmu spiesta atsvaidzināt savas ļoti padzisušās angļu valodas zināšanas, jo tur viss, proties, ir angliski.

pie Spartaka. Iesākām skatīties ar vīru, bet visā drīzumā ar izsmieklu pārtraucu, jo izskatījās pēc pavirši nospiestas “300 spartiešu” stilistikas, tas ir, ļoti daudz palēninājuma skatu un arī Spartaka (tai brīdī viņu sauc citādi, bet visa seriāla laikā es viņa īsto vārdu tā arī neuzzināju) mūža mīlestība man likās par varēm pielīdzināta Leonīda sievai. Tu gan nekad nezini, kur tevi novedīs dzīve, jo pēc laiciņa es uzdūros parādībai, ko fani dēvē par Nagron un viņu dēļ atsāku skatīties šo nu jau brīnišķīgo un aizraujošo seriālu. Jāpiebilst, ka aizraujošākās seriāla nianses ir jau pieminētais Nagron un Gannikus. Bet – par visu pēc kārtas.

Brīdinu, ka te būs neobjektīvs skats un slavas dziesmas, kā arī KALNIEM SPOILERU. “Spartacus” man tik ļoti patīk, ka veltīšu aprakstu atsevišķi katrai sezonai.

Tātad pirmā. “Spartacus. Blood and sands”

Sākums priekš manis ļoti neinteresants. Spartaks ar savas cilts vīriem savienībā ar Romas bruņotajiem spēkiem dodas uzbrukumā mežoņu ciltīm. Dažādu sadursmju rezultātā Spartaks kļūst par Romas ienaidnieku, sievu zaudējot verdzībā un pats ir nolemts nāvei. Viņam jākrīt arēnā, gūstot publisku un kaunpilnu nāvessodu. Yet viņa enerģija un naids ir tik stipri, ka viņš viens pats tiek galā ar četriem good Solonies gladiatoriem un paliek dzīvs. Tā arī nonāk no nāvessoda laukuma Batiatus namā, lai tiktu apmācīts kā gladiators. Jāatzīstas, sāku skatīties no sērijas, kur parādās Agrons, tikai pēc tam iepazīstoties ar Spartaku un atzīstot viņu galvenā varoņa cienīgu. Zema, enerģijā vibrējoša balss, acis domīgi piemiegtas. Tiešām harismātisks tēls, un tā atsāku visu no pirmās sērijas. Skatīt apaugušus trāķiešus, vēl vairāk apaugušus getae (nez, kas tie būtu mūsu valodā) un kaujas sniegā, lēni ripojošas galvas utt.

Var just, ka seriāla veidotāji ļoti centušies un mīlējuši savu darbu. Valoda ir senlaicīgi angliska, tīri bauda klausīties, tiek lietoti Romas laiku nosaukumi. Aktieri iejutušies savās lomās, ka vai dzīvo tajās. Gan Batiatus ar sievu, gan Spartaks, gladiatori un vergi. Šajā sezonā varam iepazīties un Spartaku un redzēt viņa tapšanu par to personību, kas viņš bija. Teikšu, kā ir, vēsturiskā atbilstība mani nemaz neuztrauc un vēsturiskie seriāli ne visai interesē. Te bija forši vērot viņu sadzīvi, baudīt kostīmus, attiecības. Var novērot cilvēku pilnīgu atraisītību attiecībā uz ķermeniskām lietām. Uz cilvēkiem bauda skatīties. Skaistas verdzenes staigā niecīgās kleitiņās, gladiatori – super seksī treniņu vai kaujas kostīmos. Spartaka parādes kostīms vien ko vērts. Var novērot arī ļoti daudz cīņas ainu, kur bagātīgi šķaida tomātu biezeni un lido rokas, kājas, galvas un iekšas.

Bez Spartaka ir daudz interesantu varoņu. Pozitīvos spēkus pārstāv pats Spartaks, viņa cēlais ienaidnieks Crixus (jau te viņš sāk izrādīt iezīmes, ka ir agresīvs dunduks), draugs Varro, cēlais Doctore – gladiatoru pārraugs un skolotājs. Barka, kuru man ļoti žēl (viņa aiziešanu pārtinu, jo nespēju noskatīties), kā arī skaistules Mira un Neivia. Un, protams, uzradās mans mīļākais seriāla varonis Agron from lands east of the Rhine ar savu brāli Duro. Divi kaušļi, skaisti vīrieši, bet būtībā sirds cilvēki. Smaids sejā garantēts.

Arī ļauno spēku fronte bagātīgi pārstāvēta. Pirmkārt, drusku patizlais Glabers, viņs sieva Ilitija, skaista blondīne, viena no šņācošā čūsku kamola, ko dēvē par romiešu augstdzimuši dāmu sabiedrību. Vēl, protams, gladiatoru nama īpašnieks Batiatus ar sievu Lukrēciju. Džeks alkst iegūt bagātību un tikt pie politiskas ietekmes, kā dēļ dara visu iespējamo un neiespējamo, griežot rīkles un vajadzīgajā laikā pazemīgi bučojot augstākajiem zem astes. Tik pat labi tie augstākie pēc laiciņa var attapties bez galvas. Tik un tā uz pārējo romiešu fona Batiatus ar sievu šķiet labi cilvēki. Viņi mīl viens otru un tāpat vien, prieka pēc, nevienu nemoka. Ļaundaru sarakstā neiztikt bez glumā mūdža Ašura. Ja ne viņa intrigas, Barka un Pietros būtu dzīvi un laimīgi, bet sacelšanās varbūt arī naizdotos, jo bez viņa intrigām arī Crixus nepievienotos Spartakam. Jā, nekad nevar saprast, kur mūsu lielās un mazās izvēles novedīs.

Nabaga Spartaks sezonā piedzīvo daudz sāpju, zaudējot mīloto sievieti (my wife man jau otrajā sezonā reāli sēdēja aknās), īstu draugu (tas gan bija sāpīgi, pārtinu to momentu) un beigu beigās guva brīvību apziņā, ka viņam vairs nav, ko zaudēt. Vispārējais slaktiņš beigās bija augstākā mērā elegants (nu varbūt ne tik ļoti, bet emocionāls gan, nebija žēl neviena romieša, arī tas sīkais kverplis, kuru Aurēlija padarīja par kapātu gaļu).

Pamanīju arī to, ka romieši, vismaz vīrieši, visi bija sīki, blāvi un nesmuki. Toties gladiatori un meitenes verdzenes, ohoho!

Kad visi romieši izkauti, uz turpinājumu jāpagaida, jo aktieris bija slims un tāpēc tika uzfilmēta otrā sezona, kura rādīja pagātni, Criksus tapšanu par čempionu un dziedāja slavas dziesmas seksa dievam Gannikus.

Attēls no interneta dzīlēm.

Svētki manā ielā!

Ļaudis! Es beidzot esmu sagaidījusi! “Amerikāņu dievi” būs safilmēti kā seriāls! Jau var palūrēt treilerīti. Ļoti daudzsološu. Ēnas lomā skaistulis no “The 100” (tēloja Linkolnu).

Laiks gan nav pateikts precīzi, 2017. un ar to pietiks. Gaidīšu, gaidīšu un gaidīšu. Ļoti mīlu Nīlu Geimenu.

Ēģiptes dievi. Filma

egipt.Beidzot, beidzot noskatījos ļoti gaidīto filmu “Gods of Egypt“!!  Pēdējā laikā gadās, ka iespaidīgs treileris slēpj sevī garlaicīgu sū…, tāpēc filmu skatījos ar bažām. Bailes neattaisnojās, jo filma bija ļoti laba! Sižets bija gana sapiņķēts un drusciņ grūti paredzams, jebšu – notika negaidītas lietas, daudz brīnišķīgu skatu plus vēl Džeimijs Lanisters goda vietā Hora lomā.

Kas tur īsti notiek? Tie, kas dievina “Dejotāju tumsā” vai “Spoku suni” utt, var mierīgi neskatīties, bet, ja skatās, mani lai nevaino 😀

Tātad, filma ir par ļoti senu Ēģiptes vēsturi. Dievi valda pār šo seno, skaisto un cildeno zemi, kuras dzīvības avots ir Nīla. Visu dzīvo un pasaules kārtību sargā visuvarenais Ra, bet zemi valda Ozīriss, kurš vēlas nodot savu varu dēla Hora rokās. Protams, nekas neiet tā, kā plānots. Tuksneša dievam Setam tuksnesis ir reāli noriebies un viņš ar brutālu varas pielietojumu novāc savu brāli, pakļauj pārējos dievus un cilvēkus, pakļaujot sev Ēģipti un sapņojot pievākt visu pasauli, Mirušo valstību ieskaitot. Hors tiek cauri ar to, ka zaudē savas acis un līdz ar tām lielāko daļu sava spēka. Protams, viņam būs jācīnās, lai atgūtu savu spēku, kļūtu valdnieka goda  cienīgs un, protams, lai mums būtu izklaide :).

Protams, protams, filmā ir daži kaitinoši momenti, bet tā ir brīnišķi skaista, dieviem ir fantastiski kostīmi, pārvēršanās spējas un asiņu vietā tek zelts. Ļoti daudz iespaidīgu un skaistu skatu, par ko es filmai daudz daudz ko esmu gatava piedot. (Jaunākajam “Pīteram Penam” gan NĒĒĒ!!).

Hors ir simpātisks, galvenie varoņi – cilvēki – arī ciešami. Parāda ievadu pēcnāves dzīvē. Tur, kur bija jāliek uz svariem sirds, lai to svērtu salīdzinājumā ar spalviņu, visu vadīja tādas sapujušas mūmijas ar kroņiem galvā. Tad nu gan viņiem garlaicīga dzīve! Būtībā, būt par visuvareno Ra arī neizskatījās super jautri. Sets viņa dzīvē ienesa vismaz drusku action. 😀

Labi, es te drusku paspoiloju, bet jums iesaku paskatīties filmu! Jo lielāks un kvalitatīvāks ekrāns, jo labāk. Šī filma ir jāizbauda!

Jaunu seriālu meklējumos II

Walkingu sezona ir drausmi noslēgusies, bet pa vidam atradām dažus jaunus un dažus ļoti labus seriālus.

Magicians_hero_tour_01Vislabākais atradums pēdējā laikā, kas mani aizrāva un sajūsmināja gandrīz tik pat, cik “The Walking Dead” vai “Game of Thrones”, ir “The Magicians” . Tas filmēts pēc Leva Grosmana grāmatas “Burvji” motīviem. Nezinu, diemžēl vai par laimi, bet grāmatu līdz šim nav sanācis izlasīt. Seriāls man ļoti, ļoti aizrāva un iepatikās. Centrālā seriāla vieta ir burvju universitāte, kurā uz eksāmeniem nokļūst jaunieši ar maģiskām spējām. Tie, kuri pārbaudījumu neiztur, atgriežas savā ierastajā dzīvē un neko no piedzīvotā neatceras. Galvenais varonis Kventins nokārto eksāmenus un uzsāk mācības, sastopot jaunus draugus, mīlestību, daudz briesmu un pārdzīvojumu (īpaši jaunu pieredzi viņš iegūs sezonas priekšpēdējā sērijā 😀 ).  Man bezgala patika viņa jaunie draugi Eliots un Margo, tieši viņi piešķir seriālam garšu un jautrību. Ne mazākās līdzības ar “Hariju Poteru”, to gan negaidiet!

lucifer-pilot-angel1Interesants, bet ne tik labs ir seriāls “Lucifer”. Kā jau var saprast no nosaukuma, galvenais varonis ir pats Lucifers, elles pavēlnieks, kritušais eņģelis, kuram kādu dienu apnika elle un viņš devās uz zemi, lai patusētos tur un atvēra šiku naktsklubu. Seriāls daļēji esot filmēts pēc man ļoti mīļā rakstnieka Nīla Geimena komiksa, ko es Lucifera tēlā uzreiz saskatīju. Ko no seriāla gaidīt? Ļoti šarmantu Luciferu, skaistus cilvēkus, humoriņu, katru sēriju savu piedzīvojumu un lēni attīstošos intrigu.

hnblPamēģinājām skatīt “Hannibal”, jo visās atsauksmēs pārslavēts līdz nelabumam.  Bezgala cienu Tomasa Harisa  sarakstītās “Jēru klusēšanu” un “Sarkano pūķi”, arī filma ar Džodiju Fosteri ir tīri neko. Seriāls galīgi nepatikās. Villa Greiema tēls patika un Hanibalu tēlojošais aktieris būtu labs, bet…bet…bet… Visu laiku skan šausmīgi drūms fona troksnis. Zin, šausmenēs ir tā, ka baisākajos momentos skan drūma mūzika un trokšņi,lai saasinātu skatītāja izjūtas, nu šeit tāds skan nemitīgi! Turklāt man apnika skatīties, kā Hanibals cienā citus varoņus ar “mājās gatavotu ēdienu” un domāt, vai tur ir cilvēks iecepts vai nav. Bet visdumjākais pirmajā sērijā bija maniaka doma savienot cilvēkus ar sēņu micēliju, lai viņi pakomunicētos savā starpā.  Nu nekā nepievienojos šī seriāla fanu pulkam. Ui, ja kāds nezina, Hanibals ir ekstra bīstams un gudrs maniakāls slepkava, bet Vills Greiems – izmeklētājs, kas viņu galu galā noķēra. Tiesa, kurš kuru noķēra vai apēda seriālā, nezinu.

tevsbraunsĻoti labs, kaut nekur nereklamēts seriāls un īsta atpūta no zombijiem, slepkavām un burvestībām ir “Tēvs Brauns” . Sāku šo skatīties, jo ir lasīts Čestertona “Tēva Brauna gudrības”. Ļoti fanoju par visu anglisko, tāpēc bezgala patīk seriāla izteikti angliskā gaisotne. Bez slepkavībām gan šeit neiztikt. Katru sēriju kāds tiek nozūmēts un tēvs Brauns, rūpējoties par savu draudzi, pie atrisinājuma tiek daudz ātrāk nekā vietējā policija. Bez izcilajiem detektīva talantiem tēvs Brauns ir arī īsts dvēseļu gans, patiesi rūpējoties par cilvēkiem. Seriāla otrā plāna varoņi ir tik pat jauki, gan večiņa, kas ir nekaunīga un ļoti šarmanta tenkotāja, gan izskatā asais, bet būtībā drusku trulais ciemata policists. Jautrs un patīkams pārsteigums mums bija atpazīt Tēva Brauna lomā Rona Vīzlija tēvu no “Harija Potera” 🙂

ferathesNoslēgumā žēlošos par “Fear the Walking Dead” otro sezonu. Kas tur par vainu, ka skaties jau otro sezonu un gandrīz visi varoņi krīt uz nerviem!? Vienīgais, kurš ir pa īstam iepaticies, ir narkomāns. Mistiskā veidā viņš perfekti iztiek bez narkotikām, vienīgi izskata pēc tikai ik pa laikam tās meklējot. Nu, varbūt, atnākot pasaules galam, mēs visi daudz vieglāk tiksim galā ar savām atkarībām, novirzēm un hroniskajām slimībām. Narkomāns papildus arī lieliski rubī fišku, pirmais sāk orientēties jebkurā situācijā un stipri apveltīts ar talantu izdzīvot. Papildus viņš vienmēr izskatās pēc modeļa, kaut arī jau otru sezonu nēsā slimnīcā nospertas penžika drēbes.

Neskatīties seriālu arī nevaru, jo īsto walkingu nav, bet pie zombiju pasaules tā pierasts, ka jāskatās vismaz kaut kas 😀

 

Jaunie “Zvaigžņu kari”. Impresijas

stariEsmu liels “Star War” piekritējs un man patīk gan vecās, gan nopeltās jaunās daļas. Nupat paskatījāmies pašu jaunāko veikumu.

Filma ieved tajā pašā pzīstamajā pasaulē ar dažādo būtņu un valodu daudzveidību. Varētu pētīt un pētīt. Džedaji ir gandrīz iznīcināti un Republika uz sagrāves robežas. Imperatora vietā galaktiku tīko sagrābt Pirmais Ordenis ar baismīgu būtni priekšgalā. Viss kā vecajās filmās.

Ar varoņiem tik labi nav. Filmas sākumā iepazīstamies ar ļoti skaistu un stilistikā iederīgu meiteni, vārdā Reja, kura dzīvo uz tās pašas tuksneša planētas Džaku, no kuras cēlies Anakins Skaivolkers. Otrs tēls, kurš pretendē uz galveno lomu, ir ļoti sasvīdis un nesimpātisks …ēē .. afroamerikānis. Visu pirmo filmas trešdaļu viņš ir nosvīdis un elsojošs. Ja viņš būtu komiskais personāžs, būtu simpātisks, bet, cik nopratu, džigitu taisās salikt pārī ar spēcīgo skaistuli Reju. Tīrākais trakums!

Spēka tumšo pusi pārstāv stilīgs ļaundaris, kurš pielūdz Dārtu Veideru, nēsā masku un visādi cenšas būt…spoileri un ziepju operas!…sava vectēva Dārta Veidera cienīgs. Viņa lielākais uzdevums ir pierādīt Pašam Galvenajam Ļaundarim (izskatās kā orks no Gredzenu pavēlnieka), ka ir pilnībā Tumšajā pusē un nogalināt savu tēvu – pašu Hanu Solo.

Sacerējos, ka varbūt tomēr Rejai būs jūtas ar ļaundari, bet…

Viņš ir stilīgs tikai līdz brīdim,kad noņem masku. Ak tu tētīt! Uzreiz sapratu, kāpēc nabaga puisis pārgāja tumšajā pusē! Atļukušas ausis, garš deguns un biezas, gļēvas lūpas…noteikti džeks visu mūžu apskaudis un ienīdis savu  šiko, seksīgo tēvu.  Vai tiešām filmas veidotājiem nebija smukāku cilvēku galvenajām lomām?! 😦

Savādāk jau filma OK. Galvenā kauja gan pilnībā pārkopēta no vecajām filmām – jāiznīcina Nāves Zvaigznei līdzīgs superierocis, kas izskatās kā vesela planēta un ir neredzēti jaudīgs.

Beigās Reja atrod to, ap kuru visa epizode centrējas un tagad gaidiet nākamo daļu. Gaidīs’ ar!

Deadpool.

detpulsNoskatījāmies arī mēs jauno filmu “Deadpool” ar Raienu Reinoldsu. Un, jāteic, tikai ar šo filmu viņš man pa īstam iepatikās. Līdz šim viņa seja neglābjami saistījās ar šaušalīgo “Zaļo lukturi”.

Pirms redzēt filmu, lasīju visādas atsauksmes. Zināju, ka filma esot ahūni laba, ļoti rupja un laužot ceturto sienu. Salauztā siena nozīmē, ka varonis runājas ar skatītāju.

Skatoties pirmie iepaidi bija ļoti labi – sākuma titri bija lieliski! Bet pēc tam gan sou sou, varonis man netikās. Bet, ja filmā vai seriālā nav varoņa, kas ir man mīļš, tad attiecīgais mākslas darbs nepaņem. Tomēr viss pavērsās ļoti uz labu, kad Veins (galvenais varonis) satika savu sapņu meiteni Vanesu. Meitene ļoti smuka un kopā viņi sader kā cimds ar roku. Kā pārītis viņi bija tik brīnišķīgi, ka tagad par šo filmu ļoti fanoju. Mīlas balodīšu idilli pārtrauc raupjš dzīves fakts – Veinam ir vēzis un gals klāt. Tomēr liktenis vai arī vnk melnais ieroču tirgus uzvalkā tērpta, gluma vīreļa paskatā Veinam piedāvā iespēju. Viņš var piekrist nelegāliem eksperimentiem, izkūpināt vēzi no savām miesām un kļūt par supervaroni.

Mūžā nebiju redzējusi, ka supervaroņus taisītu tik netīrā šķūnī. Beigās nabadziņš kļuva gan superkruts utt, bet process gan nebija nekāda medusmaize un vēl izskatījās kā riktīgi applaucēts. Vecis, kurš tur bija galvenais, arī nekādu īpašu iejūtību neizrādīja.

Visu atlikušo filmu Veins vajā ļaundari, lai atriebtos, bet īstais iemesls ka tik nav vēlme atgūt savu smuko seju, jo viņš nespēj tādu applaucētu ģīmi rādīt savai mīļotajai Vanesai. Tāpēc es izdarīju secinājumu, ka šī filma ir ļoti romantiska 😀

Veina draugi ir ļoti jauki (beidzot parastiem cilvēkiem pietiek prāta neiet cīnīties tur, kur būs pārcilvēku rubaks) un vecā dāma, kas viņam trāpās mātes vietā, arī ir personāžs ar sāli un pipariem.

Tā ka man filma patika, lai gan zinu, ka tai ir arī nemīlētāji.

Chef – filma par laimi. (Un moderno tehnoloģiju nozīmi)

cheeeef  Šī vienreiz ir filma, kas jāskatās tad, kad ir drūmi. Divas reizes to esmu skatījusies un abas reizes rezultāts vienāds – smaids pa visu seju, gaišums dvēselē, gājiens inspicēt ledusskapi, bet visvairāk – alkas sasaukt draugus, izrotāt dārzu ar lampiņām, klausīties spāņu mūziku un dejot.

Sižets būtībā ir par slavenu šefpavāru Karlu, kurš ir šķīries, ilgi strādājis vienā restorānā un viņa dvēsele slāpst pēc jaunrades un pārmaiņām. Izrādās, pēc viņa jaunrades slāpst arī ļooti slavens restorānu kritiķis, kurš ieradīsies apmeklēt restorānu, bet Karla priekšnieks ir tādās domās, ka nekas nav jāmaina. Interešu sadursmē Karls zaudē darbu un viņam ir iespēja iesākt ko jaunu.

Džekam palīdz ļoti, ļoti skaistā un bagātā bijusī sieva. Ilgi neticas, ka viņiem ir tik labas atiecības..nu bet ir. Sižetam šur tur varētu piesieties, sakot – tā taču nevar būt, un – dzīvē tā nenotiek (vīrs skatoties piesējās 🙂 ).

Karls ir izmests no smalka restorāna un tagad gatavo ēdiena furgoniņā kubiešu sendvičus, it kā visādus junk-food, bet viņam tas izdodas kā smalks meistardarbs un mēs kopā ar viņu it kā veicam kulināro ekskursiju pa Ameriku. Cik skaisti filmā gatavo ēst! Un kāda mūzika skan!

Filma lielākoties liek justies kā siltā jūnija vakarā – viss zied un smaržo, visur sakarinātas lampiņas, saklāti galdi, skan spāņu mūzika, sievietes tērptas skaistās kleitās un mēs visi dejojam, dzerot vieglu vīnu. Acis mirdz, sajūtos skaista un gribas tādu balli arī sev. Un, mani dārgie brāļi un māsas – vasarā es šo vēlmi īstenošu! Lūdzu dāmām pagādāt sev gaišas, romantiskas kleitas! 😀 Dejosim visi, i maziņi, i lieli, i veci!

P.S. Vīrs pēc filmas šāvās pie ledusskapja un es tiku pie garšīgākajām tostermaizēm 😀

Jaunu seriālu meklējumos

Ir tā, ka foršu seriālu nemaz tik viegli nevar atrast. Gribas, lai ir labā kvalitātē, smuks, ja nav pārāk labi izstrādāts un dārgs, tad lai ir ar humoriņu utt.  Nesen sapratu. ka “Game of thrones” vairs neskatīšos – pēc tā, ko Stanis Barateons izdarīja ar savu meitu (varbūt tāpēc, ka tagad pati esmu mamma) un pēc Džona Snova nāves (nu, cik var mirt nost mani iemīļotie varoņi!).

The Walking Dead” vēl jāgaida līdz februārim (bet brīdinu jūs, seriāla veidotāji, ja kāds no pamatsastāva tiks nobeigts, es arī to neskatīšos!! ;)).

Iemetām aci walkingu sānzara seriālā “Fear the Walking Dead” – it kā nebija ne tik labs kā paši walkingi, bet noskatījām visas sešas esošās sērijas un gaidīsim jaunās.

vdavaPaskatījos, ka tas pats AMC piedāvā jaunu seriālu “Into the Badlands“. Ir bišķi īpatnēja pasaule. Tāda kā nākotne domāta, tā kā Amerikā viss notiek, tikai Amerika vairs nepastāv. Pēc asiņainiem kariem savu kārtību nodibinājuši jaunizcepti feodāļi, saukti par baroniem, katrs pārvalda savas zemes un atsevišķu rūpniecības vai zemkopības (piemēram, opija ieguve) nozari. Neba nu tagad viss ir tādā jēriņu mierā, tikpat visi kāro sagrābt lielāku varu. Vide tāda īpatnēja, ļoti skaisti kostīmi, šaujamieroči kā tādi izskausti (lai varētu rādīt stilīgas zobenu cīņas). Tas tā jocīgi, elektrības nav, moči un mašīnas ir. Bet skatīties ļoti pat var – visi baroni ir ekstra stilīgi tērpti, visas cīņas ar aukstajiem ieročiem skatāmas kā savdabīga deja vai izrāde. Vienīgi pagaidām neredzu info, ka būs kādas tālākas sērijas.

Ir divi jauni seriāliņi kā “Shadowhunters:The Mortal Instruments” (dēmoni, vampīri, mistiski Klusējošie brāļi ar aizšūtām acīm un mutēm – nez, ko viņi dara ikdienā  – un dēmonu mednieki)  un “The Shannara Chronicles” (elfi+dēmoni). Bez tā, ka tur smuki varoņi un kostīmiņi, maz ko labu var pateikt, bet nopelt būtu nevietā. Laikam tie domāti citai vecuma grupai.

Tā ka jaunākais, ko atradām skatāmu, ir japāņu mangas tehnikā veidotā “Ronja, laupītāja meita“. Zīmējums varbūt nav izstrādāts, toties tēli un sižets viss kā no grāmatas. Man Ronja ir ļoti mīļa grāmata, tāpēc varu šo seriālu skatīties ar prieku.

Filma – The Last Witch Hunter

ridiks

Skatāmies filmu par raganām un to medniekiem senos aizlaikos. Vins Dīzels, pēc frizūras un auras izliets kazaks, ar draugiem drosmīgi dodas iekšā raganu midzeņa sirdī. Cik var noprast, raganu Karaliene ir uzsūtījusi mēri un liela daļa cilvēku, tai skaitā drosmīgo mednieku ģimenes, ir aizgājuši bojā. Cīņas laikā gan pazib informācija, ka cilvēki ieņēmuši raganu teritorijas, bet tas nav nekāds vērā ņemams arguments. Cīņa norisinās gaužām nevienlīdzīgi, raganu pusē ir maģija un to pārspēks acīmredzams. Bet…raganu Karaliene nav ņēmusi vērā vienu – ja pie viņas uz cīņu ir ieradies asinskārs Ridiks, viņas situācija ir bezcerīga. Ar liesmojošu zobenu raganu Karalienei tiek darīts gals. Pirms nāves viņa paspēj Ridiku..ui, nē…Kolderu nolādēt, piešķirot viņam nemirstību un mūžīgu vientulību.

Pēc tam jau mēs redzam mūsu dienas un raganu mednieku, kurš nebūt nesirgst ar pasaules skumjām. Izskatās visnotaļ apmierināts ar dzīvi un izbauda savu stilu. Ļaunās raganas ir sakautas, maģijas pasauli pārvalda īpaši tam radīts ordenis ar savu superieroci Kolderu ķēdes galā. Pa bišķim sāk risināties dažādas mistiskas lietas un nāves, sāk parādīties varena un melna maģija.  Ko gan tas vis nozīmē?! Gan jau kāds, kurš it kā bija beigts un pagalam, vēlas atgriezties un atgūt savu nemirstību, ko kādam bija aizlienējis. Tālāk skatāmies Ridika krutumu, pa vidu pinas nez ko šeit pazaudējušais Elija Vuds (kurš man uz mūžiem būs divi pretrunīgi tēli – Frodo vai tas maniaks no Sin City) un, par lielu prieku, ieraugām Igriti no Troņu spēlēm. :))

Filma vizuāli skaisti taisīta, efekti labi, vakarā ar čipsu paku, picu & alus un alus droši var skatīt. Neko vairāk negaidiet.