Beidzot! Beidzot arī līdz mums ir atnācis tik ilgi gaidītais “Tas”. Stīvenu Kingu ik pa laikam lasu jau sen, kad gribas padrebināties. Izlasu un tad drebinos labu laiciņu. Kingam ir talants aprakstīt jebkuru lietu tā, ka auksti sametas un gribas pabāzt galvu zem segas. Jā, jūs var nobiedēt pat veļas rullis. Pārstāstot sižetu – smieklīgi. Lasi – un paliek neomulīgi.
Ieraudzīju “Zvaigznes” mājaslapā, sadaļā “drīzumā” grāmatu “Tas” un lēkāju no prieka, gaidīju un milzu nepacietību un sagaidīju.
Tātad – ko sola sižets. Amerikas pilsētā Derijā pazūd un iet bojā daudz bērnu. Pilsētiņā valda liels un mistisks ļaunums, kuru pieaugušie pārsvarā neredz un nejūt. Septiņi bērni, kurus apvieno dzīves pabērnu loma, sadraudzējas un, apvienojot spēkus, uzvar ļaunumu…vismaz sakauj uz laiku. Jo pēc 27 gadiem viņiem nākas atgriezties pēdējai cīņai. Apmēram šādu sižetu sola grāmatas anotācija.
Sākot lasīt, blakus nodarbes vēlams atmest. Sižetā ir jāiedziļinās, tas ir saraustīts, stāsta te par pagātni, te par nākotni. Viss sākas ar nu jau ikonisko dzelteno lietus mētelīti un laiviņu. Puisīša dikti žēl.
Tālāk es ar baudu iegremdējos Kinga radītajā atmosfērā. Uz grāmatas vidu jau iegremdējos par daudz, nu gandrīz jau bikses pilnas 😀
Te nevar tā acis laist pāri, lai uztvertu sižetu. Ainas jālasa rūpīgi un jāizbauda.Ļoti pakāpeniski iepazīstamies ar galvenajiem varoņiem, paralēli pieaugušiem un bērnībā. Iepazīstam, ko viņiem ir nodarījis Klauns un dzīve, kā viņi spējuši nepakļauties.
Tālāk baismās ainas kļūst jau drusku pierastas…un beigās pat tik lielam Kinga cienītājam un bailulim kā man kārtēja pūstošu/tekošu/glumu radījumu pakaļdzīšanās tikai izraisīja domu…atkal?
Gaidīju, gaidīju tās episkās cīņas…nu lai vismaz viena būtu šajā grāmatā!!! Bet – nikā. Sēdi uz celma un gaida otru daļu, kura sazin kad iznāks. Filmu skatīties iekšu man nav 😀
Kingam briesmas draud pat no tik neizteiksmīgas lietas kā izlietnes noteka. Dīvaini, ka no tualetes poda neizšāvās gluma roka, lai kādu ierautu savā realitātē 😀
kā piligrims klīstu pa tūkstoš durvju templi 
Filmu nevajag skatīties. Grāmatu neesmu lasījusi, bet, skatoties filmu, bija sajūta, ka ļoti daudz, kas iztrūkst – tādas kā loģikas kļūdas, kas grāmatā varētu būt, vai nu nepamanāmas, vai paskaidrotas.
Nu vai arī tas ir prasīgums pēc tam, kad nesen lasīts Mirdzums, pēc kura gan bija sajūta, ka gan filma, gan grāmata – katrs ir labs un pašpietiekams pats par sevi.
PatīkPublicējis 1 person
Mirdzumu taisīja Stenlijs Kubriks. Tur nevarēja nesanākt 🙂
PatīkPatīk